Pensijas plānošana

Daudzi cilvēki ir atklājuši, ka realitāte ir nedaudz atšķirīga no iedomām. Arvien vairāk cilvēku saprot, ka došanās pensijā ir grūtāka, nekā gaidīts, jo finanšu problēmas var atņemt iespēju baudīt dzīvi. Dzīvē per visām lietām, pat naudu, ir jāizturas ar cieņu, neatkarīgi no Jūsu
vecuma.

  • Pensionēšanās var būt dārgāka

Pētījumos ir konstatēts, ka bieži vien dzīve ir dārgāka pēc
aiziešanas pensijā nekā iepriekš. Tā vietā, lai samazinātu izdevumus,
pensionēšanās tos palielina, un ienākumi, ar ko būtu bijis pietiekami iepriekš,
vairs nav pietiekami augsti. Daudzi pensionāri ir konstatējuši, ka ar fiksētiem
ienākumiem viņi nevar izdzīvot. Kāpēc tā ir?

  • Izmaksas, kas vairs nav jāsedz

Kad cilvēki dodas pensijā, ir dažas izmaksas, kas tiem vairs
nav jāsedz. Pirmkārt un galvenokārt, lielākā daļa cilvēku (bet ne visi) ir
nomaksājuši savu hipotekāro kredītu, tāpēc viņiem beidzot pieder viņu mājoklis.
Cerams, ka bērni ir atstājuši ģimenes māju un dzīvo par saviem līdzekļiem,
tāpēc bērnu uzturēšana arī vairs nav daļa no pensionāra budžeta, ieskaitot
mācību izmaksas. Tomēr izdevumi, kas ir beigušies, ir tikai neliela daļa no budžeta.

  • Izmaksas, kas turpinās

Lielākajai daļai cilvēku, kuriem ir parādi, kad pienāk
pensijas gadi, tādēļ arī šie izdevumi turpinās. Transporta izmaksas arī
turpinās, jo pensionēšanās nenozīmē, ka cilvēki vēlas palikt mājās. Īpašuma
nodokļi, auto apdrošināšana, dzīvības apdrošināšana, un mājokļa apdrošināšana
visi paliek. Daudzas profesionāļu maksas arī turpinās tāpat kā komunālo
pakalpojumu izmaksas.

  • Izmaksas, kas palielinās

Galvenās izmaksas, kas palielinās, ir veselības aprūpe un ar
to saistītās izmaksas. Pensionāri iegādājas vairāk vitamīnu, kā arī vairāk
zāļu. Daudzi mājokļu īpašnieki, kuri agrāk visu darīja pašu rokām, bet vairs to
nedara, nolīgst cilvēkus, kas darīs mājas darbus viņu vietā.

  • Inflācija

Visbeidzot, ir inflācija. Ņemot vērā, ka lielākā daļa
cilvēku pavadīs vairāk nekā divdesmit gadus pensijā, tad to izmaksas palielināsies pensijas gadu laikā. Tā kā daudzi
cilvēki dzīvo ar fiksētiem ienākumiem, tas nozīmē, ka
viņu pirktspēja vecumdienās samazinās.

Pensijas plānošana ietver ne tikai to, kā iekrāt, bet arī to, kā izveidot pensijas fondu. Vienkārši atzīstiet, ka pensionēšanās budžets ir jāplāno tāpat kā Jūsu pašreizējais budžets, un dariet to. Izdomājiet, kādi izdevumi nebūs jāsedz, kādi turpināsies, un kādi palielināsies. Iekļaut inflāciju savā plānā. Tuvošanās pensijas vecumam ir jābūt patīkamai. Laba budžeta plānošana var veicināt šo sajūtu.

Advertisements

Pensija

Ja plāno nodzīvot līdz pensijas vecumam, tad tevi varētu interesēt lietas un fakti par pensiju, jo pēc gadiem tas skars arī tevi.

Gribam to vai nē, arī mums pamazām nākas pašiem domāt par savu nākotni. Pensiju sistēma Latvijā ir solidāra. Tas nozīmē, ka šī brīža strādājošie uztur vecos ļaudis, bet viņus, savukārt nākotnē uzturēs šodienas bērni. Salīdzinoši lielais bezdarba līmenis un mazais bērnu skaits jeb sabiedrības novecošanās šo modeli apdraud, tāpēc jau kopš 2001. gada Latvijas pensiju sistēma pastāv trīs līmeņi. Pirmais līmenis ir obligāts visiem – tur ieplūst līdzekļi no katra strādājošā sociālajām iemaksām, kā arī valsts veiktie maksājumi par tiem, kas nav darbaspējīgi vai saņem pabalstus. Sistēmas solidaritāte izpaužas tieši pirmajā līmenī, jo no tā tiek apmaksātas pašreizējās pensijas.

Arī otrajā pensiju līmenī ieplūst nauda no strādājošo sociālajām iemaksām, tikai šoreiz nauda tiek novirzītas konkrētās personas uzkrājumiem. Otrais pensiju līmenis ir obligāts tiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, bet tajā brīvprātīgi var iesaistīties arī tie, kas dzimuši ātrāk – sākot no 1951. gada. Personai pašai jāizvēlas šo līdzekļu pārvaldītājs, kurš centīsies ar tiem gūt peļņu finanšu un kapitālu tirgū. Šo izvēli var mainīt ne biežāk kā divas reizes gadā, tāpat svarīga ir arī izvēle starp aktīviem vai konservatīviem pārvaldīšanas plāniem – vai esat gatavs peļņas    vārdā uzņemties lielāku risku?

Trešais pensiju līmenis ir privāta brīvprātīgā pensiju shēma. Cilvēks var izvēlēties radīt papildus uzkrājumu kādā no privātajiem pensiju fondiem, bet fondu pārvaldītājs šos līdzekļus izmantos finanšu kapitāla tirgū, lai gūtu peļņu. Šajā līmenī iemaksas var veikt kāds cits, piemēram,
darba devējs, arī labuma guvējs var būt kāds cits – uzkrājumi ir mantojami. Lai  cilvēkus motivētu rūpēties par savām vecumdienām pašiem, Latvijas valsts trešā pensiju līmeņa dalībniekiem piešķīrusi iedzīvotāju ienākuma nodokļu atvieglojumu.