Pensijas plānošana

Daudzi cilvēki ir atklājuši, ka realitāte ir nedaudz atšķirīga no iedomām. Arvien vairāk cilvēku saprot, ka došanās pensijā ir grūtāka, nekā gaidīts, jo finanšu problēmas var atņemt iespēju baudīt dzīvi. Dzīvē per visām lietām, pat naudu, ir jāizturas ar cieņu, neatkarīgi no Jūsu
vecuma.

  • Pensionēšanās var būt dārgāka

Pētījumos ir konstatēts, ka bieži vien dzīve ir dārgāka pēc
aiziešanas pensijā nekā iepriekš. Tā vietā, lai samazinātu izdevumus,
pensionēšanās tos palielina, un ienākumi, ar ko būtu bijis pietiekami iepriekš,
vairs nav pietiekami augsti. Daudzi pensionāri ir konstatējuši, ka ar fiksētiem
ienākumiem viņi nevar izdzīvot. Kāpēc tā ir?

  • Izmaksas, kas vairs nav jāsedz

Kad cilvēki dodas pensijā, ir dažas izmaksas, kas tiem vairs
nav jāsedz. Pirmkārt un galvenokārt, lielākā daļa cilvēku (bet ne visi) ir
nomaksājuši savu hipotekāro kredītu, tāpēc viņiem beidzot pieder viņu mājoklis.
Cerams, ka bērni ir atstājuši ģimenes māju un dzīvo par saviem līdzekļiem,
tāpēc bērnu uzturēšana arī vairs nav daļa no pensionāra budžeta, ieskaitot
mācību izmaksas. Tomēr izdevumi, kas ir beigušies, ir tikai neliela daļa no budžeta.

  • Izmaksas, kas turpinās

Lielākajai daļai cilvēku, kuriem ir parādi, kad pienāk
pensijas gadi, tādēļ arī šie izdevumi turpinās. Transporta izmaksas arī
turpinās, jo pensionēšanās nenozīmē, ka cilvēki vēlas palikt mājās. Īpašuma
nodokļi, auto apdrošināšana, dzīvības apdrošināšana, un mājokļa apdrošināšana
visi paliek. Daudzas profesionāļu maksas arī turpinās tāpat kā komunālo
pakalpojumu izmaksas.

  • Izmaksas, kas palielinās

Galvenās izmaksas, kas palielinās, ir veselības aprūpe un ar
to saistītās izmaksas. Pensionāri iegādājas vairāk vitamīnu, kā arī vairāk
zāļu. Daudzi mājokļu īpašnieki, kuri agrāk visu darīja pašu rokām, bet vairs to
nedara, nolīgst cilvēkus, kas darīs mājas darbus viņu vietā.

  • Inflācija

Visbeidzot, ir inflācija. Ņemot vērā, ka lielākā daļa
cilvēku pavadīs vairāk nekā divdesmit gadus pensijā, tad to izmaksas palielināsies pensijas gadu laikā. Tā kā daudzi
cilvēki dzīvo ar fiksētiem ienākumiem, tas nozīmē, ka
viņu pirktspēja vecumdienās samazinās.

Pensijas plānošana ietver ne tikai to, kā iekrāt, bet arī to, kā izveidot pensijas fondu. Vienkārši atzīstiet, ka pensionēšanās budžets ir jāplāno tāpat kā Jūsu pašreizējais budžets, un dariet to. Izdomājiet, kādi izdevumi nebūs jāsedz, kādi turpināsies, un kādi palielināsies. Iekļaut inflāciju savā plānā. Tuvošanās pensijas vecumam ir jābūt patīkamai. Laba budžeta plānošana var veicināt šo sajūtu.

Advertisements

Pensija

Ja plāno nodzīvot līdz pensijas vecumam, tad tevi varētu interesēt lietas un fakti par pensiju, jo pēc gadiem tas skars arī tevi.

Gribam to vai nē, arī mums pamazām nākas pašiem domāt par savu nākotni. Pensiju sistēma Latvijā ir solidāra. Tas nozīmē, ka šī brīža strādājošie uztur vecos ļaudis, bet viņus, savukārt nākotnē uzturēs šodienas bērni. Salīdzinoši lielais bezdarba līmenis un mazais bērnu skaits jeb sabiedrības novecošanās šo modeli apdraud, tāpēc jau kopš 2001. gada Latvijas pensiju sistēma pastāv trīs līmeņi. Pirmais līmenis ir obligāts visiem – tur ieplūst līdzekļi no katra strādājošā sociālajām iemaksām, kā arī valsts veiktie maksājumi par tiem, kas nav darbaspējīgi vai saņem pabalstus. Sistēmas solidaritāte izpaužas tieši pirmajā līmenī, jo no tā tiek apmaksātas pašreizējās pensijas.

Arī otrajā pensiju līmenī ieplūst nauda no strādājošo sociālajām iemaksām, tikai šoreiz nauda tiek novirzītas konkrētās personas uzkrājumiem. Otrais pensiju līmenis ir obligāts tiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, bet tajā brīvprātīgi var iesaistīties arī tie, kas dzimuši ātrāk – sākot no 1951. gada. Personai pašai jāizvēlas šo līdzekļu pārvaldītājs, kurš centīsies ar tiem gūt peļņu finanšu un kapitālu tirgū. Šo izvēli var mainīt ne biežāk kā divas reizes gadā, tāpat svarīga ir arī izvēle starp aktīviem vai konservatīviem pārvaldīšanas plāniem – vai esat gatavs peļņas    vārdā uzņemties lielāku risku?

Trešais pensiju līmenis ir privāta brīvprātīgā pensiju shēma. Cilvēks var izvēlēties radīt papildus uzkrājumu kādā no privātajiem pensiju fondiem, bet fondu pārvaldītājs šos līdzekļus izmantos finanšu kapitāla tirgū, lai gūtu peļņu. Šajā līmenī iemaksas var veikt kāds cits, piemēram,
darba devējs, arī labuma guvējs var būt kāds cits – uzkrājumi ir mantojami. Lai  cilvēkus motivētu rūpēties par savām vecumdienām pašiem, Latvijas valsts trešā pensiju līmeņa dalībniekiem piešķīrusi iedzīvotāju ienākuma nodokļu atvieglojumu.

Kā palielināt savu nākotnes pensiju

Cilvēks, darba mūžā,
maksājot sociālo nodokli, tādā veidā krāj savai pensijai. Tas nozīmē, ka vecuma
pensija katram no mums ir garantēta bez papildu maksājumiem. Ja Jūs vēlaties
uzlabot savu nākotnes pensiju, SEB jau šodien ir vairāki padomi. Lielāku pensiju
garantēs papildu uzkrājumi, tā var būt apdrošināšana ar pensijas uzkrājumu vai
privātās pensijas veidošana pensiju fondā, izvēle ir Jūsu rokās. SEB piedāvā
konsultāciju par uzkrājuma plāna veidošanu, par pārdomātu nodokļu atvieglojumu
izmantošanu un par pensijas plāna ienesīgumu. Vienvārdsakot par visu, kas
attiecas uz Jūsu vecumdienu uzkrājumu nozīmīgumu. Piesakieties konsultācijai
SEB bankā un sāciet rūpēties par savām vecumdienām laicīgi.

Finanšu plānošanas rīki

Gandrīz katrs finanšu plānotājs piekrīt, ka viens no
svarīgākajiem finanšu plānošanas rīkiem, kurus var izmantot, ir budžets. Ir
iemesls, kādēļ viņi ir vienisprātis. Jums ir jāzina, cik daudz naudas Jums ir
jātērē; pirms Jūs tērējat savu naudu. Budžets ir tikai sākums. Vēl svarīgāk,
Jums ir jābūt disciplīnai, lai ievērotu savu budžetu. Visefektīvākais veids, kā
ievērot disciplīnu, ir izmantot skaidru naudu, nevis maksājumu kartes.

Pēc tam, kad Jūs esat izstrādājuši savu budžetu, Jums
vajadzētu zināt, tieši cik daudz naudas Jūs tērējat katru samaksas periodu.
Ievietojiet naudu, ko esat budžetā ieplānojis iekrājumiem, Jūsu krājkontā. Kad
Jūs saņemat algu, dodieties uz banku un izņemiet no konta lieko naudu, ko Jūs
varat veltīt personīgajiem tēriņiem.

Kāpēc cilvēkiem ir tik grūti ievērot budžetu? Viens iemesls
ir tas, ka daži cilvēki vienkārši nevēlas ierobežot to, kā viņi tērē savu
naudu. Vēl viens iemesls ir tas, ka budžeta plānošana viņiem liekas tik
garlaicīga, ka viņi nevēlas to darīt. Saistībā ar to, citi secina, ka budžets
vienkārši nesniedz viņiem pietiekami daudz labuma, lai to turpinātu.

Tie, kas domā, ka ir budžets ir šķērslis viņu priekam. Attiecībā
uz tiem, kuri redz savu tēriņu ierobežošanu kā šķērsli dzīves baudīšanai – viņiem
nav cerības, ja esam atklāti. Būtībā, tas ko viņi dara, ir, atliek savu
diskomfortu līdz pensijas gadiem. Padomājiet par to; ja Jūs iztērējat visu
naudu, ko Jūs nopelnāt līdz brīdim, kad aizejat pensijā un Jūs saņemat tikai
valsts pensiju, Jūs nebūsiet patīkamā situācijā. Tas ir fakts. Ierobežojumi, ko
Jūs nevēlējāties piemērot saviem ienākumiem, pēkšņi uzkritīs Jums uz galvas kā
sniegs, kad Jūs sasniegsiet pensijas vecumu.

Ko mēs zinām par savu pensiju?

77% Latvijas iedzīvotāju
nav interesējušies, cik liela būs viņu pensija. 84% nezina, cik liela daļa no
viņu sociālā nodokļa tiek novirzīta šī brīža pensionāriem. Tikai katrs 10 jeb 10% Latvijas iedzīvotāji zina, cik tie iemaksā savā 2. pensiju līmenī. Savu
nākotnes pensiju ir iespējams aprēķināt ar SEB bankas pensiju kalkulatoru.

Kā palielināt savu nākotnes pensiju

Cilvēks darba mūžā maksājot sociālo nodokli, tādā veidā krāj savai pensijai. Tas nozīmē, ka vecuma pensija katram no mums ir garantēta bez papildu maksājumiem, taču tās apmērs būs aptuveni 40% no Jūsu pašreizējiem ienākumiem. Ja Jūs vēlaties uzlabot savu nākotnes pensiju, SEB jau šodien ir vairāki padomi. Lielāku pensiju garantēs papildu uzkrājumi, tā var būt apdrošināšana ar papildus uzkrājumu vai privātās pensijas veidošana pensiju fondā, izvēle ir Jūsu rokās. SEB piedāvā konsultāciju par uzkrājuma plāna veidošanu, par pārdomātu nodokļu atvieglojumu izmantošanu un par pensijas plānu ienesīgumu. Vienvārdsakot par visu, kas attiecas uz Jūsu vecumdienu uzkrājumu nozīmīgumu. Piesakieties konsultācijai SEB bankā un sāciet rūpēties par savām vecumdienām laicīgi.